Ilgtermiņa aktīvi ir ilgtermiņa aktīvi, ko uzņēmums izmanto savas darbības veikšanai, nevis priekšmeti, ko tas pērk, lai ātri izmantotu. Vienkāršā valodā tie ir lietas, ko uzņēmums saglabā un izmanto laika gaitā, piemēram, ēkas, mašīnas, aprīkojums vai programmatūra. Grāmatvedībā ilgtermiņa aktīvi parasti tiek uzskaitīti bilancē un pēc tam nolietoti, kas nozīmē, ka to izmaksas tiek sadalītas gados, kuros tie palīdz radīt vērtību.
Pamatlīdzekļi ir svarīgi, jo tie ir būtiska daļa no tā, kā grāmatveži parāda ilgtermiņa resursus, ko uzņēmums izmanto ienākumu gūšanai. Tie arī palīdz izskaidrot nolietojumu, kas ir aktīva izmaksu pakāpeniska sadale laika gaitā. Tas padara šo skaitli noderīgu, lai saprastu uzņēmuma aktīvu struktūru un to, kā tiek atzītas izmaksas, bet ne tieši, lai to uztvertu kā tirgus vērtības vai darbības rādītāju.
Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija un Zviedrija var izmantot dažādus vietējos grāmatvedības standartus, nosaukumus, iesniegšanas sistēmas vai piekļuves noteikumus. Valstu salīdzinājumu vajadzētu lasīt tikai kā šauru apgalvojumu, ko atbalsta attiecīgās valsts oficiālā prakse; ja kāds sīkums šeit nav parādīts, pārbaudiet attiecīgās iestādes informāciju.
