Balsošanas tiesības nozīmē spēju izteikt balsis uzņēmumā vai citā juridiskā personā. Vienkāršā valodā tas ir lēmumu pieņemšanas spējas īpatsvars, kas saistīts ar īpašumtiesībām vai kontroli. Šeit esošajos avotos balsošanas tiesības parādās kā viena daļa no testa, lai identificētu patieso labuma guvēju, nevis kā vispārējs publiska uzņēmuma statistikas rādītājs vai atsevišķs pilsonisko vēlēšanu likums.
Balsošanas tiesības ir praktisks kontroles signāls. Kad personai ir pietiekami daudz balsošanas spēka, tas var atklāt, kurš var ietekmēt uzņēmuma lēmumus, pat ja īpašumtiesību struktūra ir netieša. Tāpēc tās tiek izmantotas faktiskās īpašuma tiesību noteikumos un reģistros, kas palīdz identificēt, kurš galu galā kontrolē juridisku personu, un veicina caurskatāmību bankām, iestādēm un citiem, kuri paļaujas uz šo informāciju.
Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija un Zviedrija var izmantot vietējos uzņēmumu tiesību vai naudas atmazgāšanas novēršanas standartus, apzīmējumus, iesniegšanas sistēmas un piekļuves noteikumus. Balsošanas tiesību nozīme tādējādi var atšķirties atkarībā no jurisdikcijas, tāpēc vienmēr jāpaļaujas uz attiecīgās iestādes noteikto spēkā esošo kārtību.